Pārvades sistēmas darbības princips
Salīdzinot ar manuālo pārnesumkārbu, AT transmisijas sistēmas struktūra ir ļoti atšķirīga pēc struktūras un lietojuma. Manuālā pārnesumkārba galvenokārt sastāv no zobratiem un vārpstām, un ātrums un griezes moments tiek mainīti, izmantojot dažādas pārnesumu kombinācijas; savukārt AT transmisijas sistēma sastāv no griezes momenta pārveidotāja, planētu pārnesuma un hidrauliskās vadības sistēmas, un ātrums un griezes moments tiek mainīti, izmantojot hidraulisko transmisiju un pārnesumu kombināciju. Starp tiem griezes momenta pārveidotājs ir raksturīgākā AT transmisijas sistēmas sastāvdaļa. Tas sastāv no tādiem komponentiem kā sūkņa ritenis, turbīna un virzošais ritenis. Tas tieši ievada dzinēja jaudu un pārraida griezes momentu, un tajā pašā laikā tai ir sajūga efekts. Sūkņa ritenis un turbīna ir pāris darba kombinācijas. Tie ir kā divi ventilatori, kas novietoti viens otram pretī. Vējš, ko pūš viens ventilators, liks griezties otra ventilatora lāpstiņām. Vējš kļūst par līdzekli kinētiskās enerģijas pārraidei. Ja kā kinētiskās enerģijas pārvades līdzekli gaisa vietā izmanto šķidrumu, sūkņa ritenis virzīs turbīnu, lai tā grieztos caur šķidrumu. Pēc tam pievienojiet virzošo riteni starp sūkņa riteni un turbīnu, un ātruma starpību starp sūkņa riteni un turbīnu var panākt, izmantojot reakcijas spēku, lai panāktu ātruma un griezes momenta izmaiņas. Tā kā griezes momenta pārveidotāja automātiskais ātruma un griezes momenta diapazons nav pietiekami liels, efektivitātes uzlabošanai aiz turbīnas virknē ir savienotas vairākas planētu pārnesumu rindas. Hidrauliskā vadības sistēma automātiski kontrolēs planētu pārnesumus, kad dzinējs darbojas, tādējādi realizējot automātisku ātruma un griezes momenta maiņu. Papildmehānisma automātiskā pārnesumu pārslēgšana nevar apmierināt dažādas braukšanas vajadzības, piemēram, stāvēšana, braukšana atpakaļgaitā utt., tāpēc ir arī iejaukšanās ierīce, proti, manuālā svira, kas apzīmēta ar P (parking), R (reverse), N (neitrālā) , D (uz priekšu), un priekšējā pozīcijā ir papildu pārnesumi "2" un "1", lai sāktu vai dotos augšup slīpumā. Tā kā tā ātruma diapazons ir sadalīts vairākās ātruma attiecību sadaļās, tas ir bezpakāpju tikai norādītajā ātruma diapazonā. Tāpēc AT transmisijas sistēma faktiski ir automātiska pārnesumkārba starp pakāpju un bezpakāpju. [3]
Hidrauliskās automātiskās pārnesumkārbas parasti ir divu veidu: viena ir priekšā uzstādīta aizmugures piedziņas hidrauliskā automātiskā pārnesumkārba; otrs ir priekšā uzstādīta hidrauliskā automātiskā pārnesumkārba. Hidrauliskās automātiskās pārnesumkārbas elektroniskā vadība caur spēka piedziņas vadības moduli saņem elektrisko signālu ievadi no dažādiem transportlīdzekļa sensoriem un apstrādā šo informāciju atbilstoši transportlīdzekļa darbības apstākļiem, lai noteiktu hidrauliskās automātiskās pārnesumkārbas darbības apstākļus. Saskaņā ar šiem darbības nosacījumiem spēka piedziņas vadības modulis izdod instrukcijas izpildmehānismam un īsteno šādas funkcijas: transmisija augšup un lejup; parasti, manipulējot ar elektronisko pārslēgšanas solenoīda vārstu pāri, lai pārslēgtos starp ieslēgšanas/izslēgšanas stāvokļiem; kontrolējot solenoīda vārstu, izmantojot elektronisku spiediena kontroli, lai regulētu cauruļvada eļļas spiedienu; griezes momenta pārveidotāja sajūgs kontrolē ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kontrolējot solenoīda vārstu, un dažos lietojumos griezes momenta pārveidotāja bloķēšanas sajūga ieslēgšanās sajūtu.
Automātiskā pārnesumkārba galvenokārt kontrolē augšup un lejup, pamatojoties uz transportlīdzekļa ātruma sensoru, droseles stāvokļa sensoru un pakāpi, kādā vadītājs nospiež akseleratora pedāli.






